Pagājušā gada noslēgumā Krustpils pamatskolā viesojās ciemiņi no “Mazās Brīnumzemes”, kas mazākos skolas audzēkņus  1. – 4.  klases skolēnus, iepazīstināja ar “darba pasauli”, stāstot par modelisma pasauli, inženierzinātnēm, kā arī mākslas jomas un starpnozaru radošuma šodienas un nākotnes iespējas.

“Profesiju izvēle bieži vien bērniem un jauniešiem sagādā problēmas, jo pietrūkst tīri praktisku iespēju iepazīties ar šo profesiju darba rezultātu un pašiem padarboties. Šodien stāstījām par profesijām, pamatā inženierzinātņu un tehnoloģiskām, kā arī par radošām profesijām un to mijiedarbību. Tāpat stāstījām par nenoteiktību nākotnē, respektīvi, to, ka viņiem būs septiņas dažādas profesijas dzīves laikā un tikai divas no tām šobrīd ir pastāvošas, bet pārējās vēl ir jānoskaidro. Mēģinājām sniegt arī kādus padomus, kā gatavoties šīm situācijām nākotnē,” stāstīja “Mazās brīnumzemes” dibinātājs Edmunds Sprūdžs. “Ne visās situācijas mēs varam pateikt vai mūsu stāstītais un rādītais bērniem paliks prātā, bet balstoties uz savu pieredzi, mēs ticam, ka tajā brīdī , kad tas dzīvē  būs nepieciešams, viņi noteikti kaut ko atcerēsies. Es kā pasniedzējs uzskatu, ka tas nekas, ja tieši tajā brīdī, kad es ko stāstu, nesaņemu no bērniem atgriezenisko saiti, jo darbs tāpat ir jāturpina. Tāpat tas viņiem aizķeries prātā un ,iespējams, noderēs dzīvē.”

Darbnīcas laikā skolēniem bija iespēja uzzināt kā darbojas un, kā tiek veidota modelisma pasaule, iepazīt tehnoloģijas, kas spēj darbināt miniatūras vilcienus, automašīnas utt. Tāpat katrs skolēns radīja savu mazās pasaules gabaliņu uz kura varēja veidot ko vien vēlas. Citiem tie bija plaši meži ar ezeriem, citiem māja pilsētā, citiem mazs ciematiņš, ko nu kurš vēlējās. Dodoties mājup ikviens skolēns izveidoto pasaules maketu ņēma līdzi, lai tas kalpotu par iedvesmu nākotnei.

“Runāšanu par karjeras izvēli mēs atliekam uz stipri vēlāku vecuma posmu, nekā vajadzētu. Uzskatu, ka to varētu darīt, kaut kādā līmenī jau pat bērnudārzā. Mēs bērnu "ieliekam"skolā, kas pa lielam ir izolēta vide un gatavojam dzīvei “tur ārā”. Optimālākais variants būtu, ja varētu  dzīvi “ielikt” skolā un skolu “dzīvē”, veidojot mijiedarbību,” atzina E. Sprūdžs.