Olimpiskās dienas ietvaros Krustpils pamatskolas skolēni dodas pārgājienā “Pretī zelta rudenim.”

Olimpiskās dienas ietvaros Krustpils pamatskolas skolēni dodas pārgājienā “Pretī zelta rudenim.”

Olimpiskās dienas ietvaros Krustpils pamatskolas skolēni dodas pārgājienā “Pretī zelta rudenim.”

27.Septembris, 2020 Guna Pusbarniece Jaunumi

     Šī gada 16. septembrī visi Krustpils pamatskolas skolēni devās rudens pārgājienā, lai pēc vasaras atkal ciešāk sadraudzētos un pabūtu kopā. Šajos pārgājienos skolēniem bija iespēja iepazīt gan dabu, gan dažādas iestādes Krustpils novadā, gan Jēkabpils pilsētā. Šis bija lielisks laiks pārgājieniem dabā, kad vairs nav pārāk karsti, bet nav arī tik auksti, lai kopējais piedzīvojums kļūtu nekomfortabls. Šis bija īstais laiks, kad varēja izzināt, izpētīt, salīdzināt un secināt. Šis bija īstais laiks, kad varēja gūt arī jaunu pieredzi un pozitīvas emocijas. Vai vēlies zināt kā mums veicās?

     1.klases skolēni trešdienas rītā devās pirmajā kopīgajā pārgājienā, lai iepazītu Jēkabpils pilsētas ievērojamākās vietas. Visi draudzīgi no skolas gāja uz dzelzceļa stacijas pieturu un ar autobusu brauca līdz Vecpilsētas laukumam. Vecpilsētas laukumā nosvērās un apciemoja pilsētas simbolu- lūsi. Tapa pirmie foto. Pēc kāju muskuļu izvingrināšanas uz trenažieriem ar velosipēdu imitācijām ceļš turpinājās līdz Riekstu skvēram. Kopīgiem spēkiem skolēni aktīvi grieza lodi, kamēr daži kļuva slapji līdz elkoņiem. Spēku atjaunošanai tika apēstas pusdienas un pirmklasnieki gāja apskatīt seno tirgus laukumu. Vislabāk visiem patika vizināties ar karuseli. Ejot caur Strūves parku nonāca uz dambja un, tad devās atpakaļceļā uz skolu, baudot krāšņos dabas skatus. Kopīgiem spēkiem tika pieveikti 8 km. Šajā pārgājienā neizpalika arī bez palīgiem, kuri palīdzēja nodrošināja pārgājiena veiksmīgu norisi. Paldies, Elīnas, Alīnas, Aleksandras mammām un Kirila mammas māsai par līdzdalību.

     Savukārt 2.klases skolēni devās apmeklēt Centrālo bērnu bibliotēku, kur notika interesanta tikšanās ar bibliotekārēm. Skolēni klausījās stāstījumu par bibliotēkas darbību, tika spēlētas spēles, tika skatītas multfilmas. Neizpalika arī bez dejošanas un praktiskās nodarbības. Skolēni veidoja pateicības atklātnītes bibliotēkai. Tas bija tik jautri! Pēc tam visa klase devās izklaidēties uz Krustpils saliņu, kur apmeklēja arī bērnu laukumiņu. Katram bija iespēja izskraidīties un izbaudīt gan kāpelēšanu pa sienu, gan šļūkšanu no slidkalniņa, gan pašūpoties šūpolēs. Atpakaļ ceļā uz skolu tika apskatītas vēl arī citas  ievērojamas vietas Jēkabpilī. Gan Krustpils pils, gan luterāņu baznīca, gan jaunā strūklaka. Diena skolēniem bija izdevusies gana interesanta.

       Katram klases kolektīvam bija savs izvēlēts mērķis un uzdevumi. Arī 3.klases kolektīvam kopā ar audzinātāju Inesi Graudumu. Viņu mērķis bija apmeklēt pasaku muzeju “Butaforija” un darboties radošajās aktivitātēs Jēkabpils Galvenajā bibliotēkā. Uzdevumus viņi sadalījām četrās grupās- redzēt, dzirdēt, uzzināt un piedzīvot. Kājām mērojot ceļu no skolas uz galamērķi un atpakaļ- guva necerēti daudz. Mūsu Daugavas krasti, Krustpils pils, strūklaka, luterāņu baznīca, Ādamsona saliņa, tilts pāri Daugavai, Sēļu sēta, arī pasaku valstība, kur skolēnus apbūra tēli, izzinošais gida stāstījums un jautrība. Savukārt Kena parka estrādē skolēni paši sev sniedza koncertu, skandējot dzeju un dziedot tautasdziesmas par Latvijas dabas skaistumu, mājām. Tika dziedāts gan latviešu, gan angļu valodā. Bet Jēkabpils Galvenās bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļā noskatījās filmu ”Karoga stāsts.” Veidoja skaistu radošo darbu ”Es saku PALDIES.” Tik daudz kam ikdienā būtu jāpasaka PALDIES, bet steigā mēs to aizmirstam.  Bieži vien nenovērtējam to cilvēku devumu mūsu izaugsmes un attīstības labā, kas sniedz zināšanas, padomu, iesaista radošajā procesā, pilnveidojot mūsu redzesloku. Šīs atziņas tika gūtas bibliotēkā dejojot, klausoties Jēkabpils Galvenās bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļas vadītājas Ilonas Švābes pamācošajā stāstā un lasījumā par cilvēciskajām attiecībām, pārrunājot vērtības, uz kurām jābalstās ikdienas dzīvei skolā, klases kolektīvā un sabiedrībā. Skolēni pilnveidoja arī savas radošās prasmes, veidojot krāšņus darbiņus ar skaistu PALDIES! Nākamajā dienā skolēni sniedza atgriezenisko saiti sev, viens otram un audzinātājai, visu izvērtējot un analizējot. Visi kopīgi secināja, ka daudzām lietām ikdienā mēs paskrienam garām pat neievērojot, neapstājoties, neizlasot informāciju, neiedziļinoties, cik bagāta, skaista un vērtīgu informāciju sniedzoša ir mūsu pilsēta. 

     Šogad 4.klases skolēni izlēma, ka dosies pārgājienā iepazīt dzimto Krustpils novadu. Galvenais mērķis: Rogāļu grava un lielais Rogāļu dižakmens, pa ceļam apskatot arī Asotes pilskalnu. Jau agri no rīta skolēni izgāja no skolas, un tikai pusi no ceļa brauca ar autobusu, jo ceļš bija garš. Tieši Daugavas ieskautā Rogāļu gravā atrodas lielais dižakmens. Tas ir bijis tik liels, ka visa klase varēja satilpt uz tā. Skolotāja atļāva visiem uzkāpt uz akmens un iemūžināja šo mirkli. Tālāk visi devās mežā, kurā viņus sagaidīja koka statujas: Velns, Laimas māte un Pērkons. Tika lasīta arī leģenda. Nobaudīts  dzidrais Laimas avota ūdentiņš, redzētas arī dažas naģes, kuras lēkāja ūdenī. Skolēni satika arī 8.a klasi. Apmainījušies ar piedzīvojumiem, patērzējuši, remdējuši izsalkumu un tad devušies mājup. Tas esot bijis ļoti aizraujošs, bet tāls pārgājiens, jo apskates objekti atradās ārpus Jēkabpils robežas. Taču skolēni atzīst, ka šis ir bijis viens no labākajiem pārgājieniem, kādu viņi ir piedzīvojuši.

    Krustpils pamatskolas 5.a un 5.b klase savukārt devās pārgājienā uz Radžu ūdenskrātuvi. Saulīte šajā dienā lutināja ar savu silto smaidu un visiem radās doma, ka viss varētu izdoties pat labāk, nekā ticis ieplānots. Skolotāji jau no paša agra rīta darbojās gan skolā, gan Radžu ūdenskrātuves vietā, lai sagādātu visu nepieciešamo gan aktīvam darbam, gan atpūtai. Klašu kolektīviem palīdzēja arī divas skolēnu mammas. Visi satikās pie ūdenskrātuves, nu beidzot varēja uzsākt ceļu. Maršruts bija zināms tikai divām audzinātajām, līdz ar to pirmais uzdevums bija sekot līdzi izliktajiem marķējumiem. Tikai tādā veidā varēja nonākt līdz apmešanās vietai- Radžu ūdenskrātuves otrajā pusē. Bija jādodas gar ūdenskrātuves malu, atstājot galveno pludmali tālu aiz muguras. Visu ceļu abas klases pavadīja sarkanbaltas lentītes, norādot virzienu, kur jādodas. 30 minūtēs mērķis bija sasniegts. Ceļotājus sagaidīja degošs ugunskurs un omulīga nojumīte. Skolēni beidzot varēja apsēsties un uzcept desiņas, maizītes un, protams, savus mīļākos ceļojuma gardumus – Marshmellow. Ciemos bija atpeldējusi arī gulbju ģimene, apskatīties, kas te notiek. Un jau pēc brīža varēja sākties lielā jautrība. Katrai klasei tika piešķirta sava krāsa. A klasei– dzeltena un B klasei– sarkana. Visi skolēni apsēja lentītes, kas ap roku, kas ap galvu. Tika sadalītas komandas, skolēni ar nepacietību gaidīja, kad beidzot tiks dots uzdevums. Vienu viņi saprata uzreiz– būs iespēja skriet, bet viņi pat nevarēja iedomāties, ka būs kaut kas arī jāmeklē. Saņemot kartes klasēm tika dots pirmais uzdevums– sameklēt kartēs atzīmētajā teritorijā piecas viņu komandas krāsas lentītes, piecas kastītes un 20 akmeņus. Piedzīvojums varēja sākties. Kad pirmā komanda savus atradumus bija atgādājusi uz bāzi, lielajā skrējienā pa mežu devās otrās komandas. Izdevās sameklēt visu, pat ņemot vērā, ka teritorijas lielākajā daļā bija augsta zāle, kurā nebija viegli meklēt nepieciešamos objektus. Dažām lentītēm pakaļ bija tikt diezgan grūti, tad arī varēja pārbaudīt komandas garu palīdzot viens otram. Noguruši, bet priecīgi, skolēni apskatīja savu veikumu un saprata, ka sporta, vizuālās mākslas un matemātikas stundas ir beigušās, bet tālāk sekos kaut kas cits. Protams! Latviešu valoda. Kastītēs bija paslēptas kartiņas, kuras bija jāizmanto, lai saliktu uz lapām tekstu: “Patiesi domājošs cilvēks no savām kļūdām gūst ne mazāk atziņu kā no saviem panākumiem. Djui Džons”. Skaists domu grauds, lai motivētu kļūt labākiem un nebaidītos no sava veikuma. Katrs no klātesošajiem sniedza lielu veikumu uzdevumu izpildē. Pirms sāka gatavoties mājupceļam, katra klase pierādīja darbībā, ka var būt jauks, saliedēts un draudzīgs kolektīvs, izskrienot draudzības skrējienu ar hulahupiem, kas arī apstiprināja, ka ne vienmēr ir svarīga uzvara. Pirms došanās prom tika sakārtota uzturēšanās vieta un varēja doties uz galveno pludmali. Pa ceļam skolēni savāca visas norādes. Šis piedzīvojums bija īpašs viņiem un šīs atmiņas būs kā stūrakmens klašu tālākai draudzībai un sadarbībai. Sadarbībai starp skolotājiem, skolēniem un vecākiem.  Mājupceļš bija pilns smieklu, prieka un jaunu iespaidu, ar kuriem bērni dalījās savās sarunās.

    Bet 6.klase pārgājienā devās ar mērķi pārspēt pagājušā gada rekordu. Tas izdevās, nosoļojot 18 kilometru no Vīpes Amatniecības centra “Māzers”, kurā skolēni piedalījās radošā meistarklasē, līdz Krustpils pamatskolai. Uzstādītais mērķis tika sasniegts un skolēni ar nepacietību gaida nākamā gada kopīgo pārgājienu.

    Šajā siltajā dienā arī 7.a klase un skolotāja Ramona devās mācību pārgājienā aplūkot Jēkabpils pilsētvidi. Vispirms visi bija sapulcējušies klasē, kurā pārrunāti tika drošības noteikumi. Bruņojušies ar labu garastāvokli skolēni devās pārgājienā. Viņiem bija ieplānots apmeklēt vairākus apskates objektus,- Krustpils dzelzceļa staciju, brīvdabas muzeju "Sēļu sēta" un Jēkabpils Kena parku. Kā galveno uzdevumu šim pārgājienam skolēni tika izvirzījuši mērķi iegūt jaunas zināšanas un pieredzi. Šajā pārgājienā tika iegūtas zināšanas vairākos mācību priekšmetos: ģeogrāfijā, caur orientēšanās uzdevumiem; sociālās zinībās, caur komunikāciju un socializēšanos sabiedrībā; vēsturē, caur zināšanām par latviešu tautas izsūtīšanu uz Sibīriju un seno sēļu dzīvi; sportā, caur aktīvu atpūtu dabā u.c. mācību priekšmetos. Galvenais pārgājiena apskates objekts bija brīvdabas muzejs "Sēļu sēta", kurā pavadīta tika lielākā daļa dienas. Brīvdabas muzejā gida pavadībā skolēni apskatīja senās guļbūves ēkas, senos darba rīkus. Gatavoja sveces un aktīvi piedalījās dažādās aktivitātēs. Skolēni aizrāvās ar orientēšanās un zivju makšķerēšanas spēli kā arī visi iemācījās pārvietoties ar koka kājām, kas senos laikos bija viena no bērnu izklaidēm. Pārgājiena noslēgumā visi atpūtās Jēkabpils Kena parkā, kur atjaunotajā estrādē dalījās ar jauniegūtajiem  iespaidiem un zināšanām. Viens no lielākajiem ieguvumiem šajā pārgājienā bija kopā pavadītais laiks, saliedētāks un draudzīgāks klases kolektīvs.

 

     Arī 7.b klases skolēni plānojot pārgājienu, izvēlējās savu maršrutu un noteica sasniedzamos rezultātus. Izvēloties izzināt eļļas  ražošanas procesu Krustpils pagasta zemnieku saimniecībā “Vīnkalni”, kā arī izpētīt Daugavas stāvkrastu un secināt par iespējamo apdraudējumu zemes un māju īpašniekiem, un protams novērot dabu. Uzsākot ceļu, netālu no skolas skolēni sastapa ezīti, kas lēnītēm soļoja pa ietvi. Nedaudz izbrīnīti par adataino gājēju pilsētā, raitā solī visi devās Spuņģēnu virzienā. Pilsētu atstājot aiz muguras, pa šosejas malu veikli cits aiz cita soļodami, lai ātrāk nokļūtu Prižu avēnijā. Nonākuši tur, visi fotografējās pie akmens,  kurā skaisti iegravēts vietas nosaukums. Mazliet  atpūtušies, skolēni turpināja ceļu. Zemnieku saimniecības “Vīnkalnu”  īpašnieks A. Felss skolēnus sagaidīja un laipni aicināja nelielajā uzņēmumā. Visi ar interesi  klausījās, kā no rapša un linsēklām top eļļa, kā to attīra, pilda pudelēs un kā jālīmē  uz tām etiķetes. Tika noskaidrots, ka uzņēmums sēklas izmanto simtprocentīgi, jo pārpalikumi pēc eļļas izspiešanas tiek sagatavoti kā barības piedevas lauksaimniecības dzīvniekiem. Skolēni uzņēmējam uzdeva dažādus jautājumus, tā uzzinot, ka no vienas tonnas sēklu iespējams iegūt 300 kg eļļas. To, ka uzņēmuma produkcija tiek tirgota Jēkabpilī veikalā ”Lats”. Saimniecības teritorijā blakus eļļas rūpnīcai atrodas vides objekts, par kuru uzņēmējs pastāstīja, kā bija radusies ideja izveidot akmeņu krāvumu piltuves formā. Līdz ar to skolēni mērīja iespaidīgā objekta apkārtmēru. Vēlāk, pateikušies par viesmīlīgo uzņemšanu un vērtīgo informāciju, visi devās uz atpūtas vietu Daugavas krastā. Ar baltiem akmentiņiem nobērtu ceļu nonāca koptā teritorijā. Visi apsēdās, priecājās par liego vējiņu, skaidri zilajām debesīm un saulē mirguļojošo ūdeni. Kad Kristers, Emīls un Haralds, atrada labāko risinājumu. Iekūrām ugunskuru un tad varējām parunāties, cept desiņas un secināt, ka esam neliels draudzīgs kolektīvs un mums kopā ir interesanti. Pie ugunskura skolotājas uzdeva jautājumus par “Vīnkalnos” redzēto un dzirdēto. Mēs, 7.b klases skolēni zinājām atbildes uz visiem jautājumiem! Jautra bija arī spēle ar knaģiem, kurā uzvarēja veiklākie: Amanda, Kristers un Emīls.  Nedaudz vēlāk puiši sakārtoja ugunskura vietu un visi devās aplūkot Daugavas stāvkrastu. Vieta manāmi aizaugusi ar kārkliem, tomēr aptuveni 10 m augstais krasts  bija redzams. Izskatījās, ka, cītīgi zemē ieķērusies, pašā augšā centās noturēties liela kļava, kam daļa stabilitātes jau bija zudusi krasta nogruvuma dēļ. Kāds no skolēniem atcerējās, ka bija redzējis TV  ziņās informāciju, ka dažas mājas atrodas bīstami tuvu krastam. Izdomājuši visādus variantus par to, kādas izmaiņas krastā varētu notikt turpmākajos gados, uzsākām ceļu uz pilsētas pusi. Bijām izlēmuši iet gar upi. Tas bija citādāk, sarežģītāk un lēnāk. Vietām bija gara zāle, citur- niedres vai krūmi. Atnākuši uz skolu, skolēni bija priecīgi par vērtīgi kopā pavadītu laiku, par jaunu pieredzi un zināšanām. Pavisam bija noieti aptuveni 12 km.                                                                      

    8.a klase tāpat kā 4.klases skolēni bija izvēlējušies doties pārgājienā, kura galamērķis bija Rogāļu  dižakmens apskate. Kā ziņoja masu mēdiji, šī bija vissiltākā 16. septembra diena Latvijas vēsturē. Pārgājienu skolēni sāka no skolas un ceļā devās arī audzinātājas palīgs Ieva. Šī bija pirmā reize, kad vairāk varēja iepazīt otru audzinātāju, jo bija laiks garākām sarunām. Skolotāja Aivita bija sagatavoji vairākus uzdevumus, kas bija jāveic pa ceļam. Lai atrastu norādītos priekšmetus vai objektus  un izpildītu prasīto. Skolēniem bija jābūt  saliedētiem, vērīgiem, bija jāpielieto  citos mācību priekšmetos apgūtās zināšanas. Veiksmīgākie tika pie mazām, pārsteiguma balviņām.  Pa ceļam uz galveno apskates objektu vērojām arī Asotes Pilskalnu. Skolēni atminējās, ka 6.klasē  tas bija viena pārgājiena  gala mērķis. Tagad var jau veikt garākus ceļa gabalus. Diezgan ātrā tempā visi tika līdz lielajam Rogāļu akmenim. Lielākā daļa no klases te nebija bijusi, tāpēc akmens savos izmēros likās iespaidīgs. Visi uzkāpa uz akmens, lai iemūžinātu kādu bildi. Daugavas krastā arī visi atpūtās, izbaudot silto saulīti, ieturot maltīti, satikās arī ar skolas 4.klasi. Pārgājiena mērķis tika sasniegts. Aktīvi ejot ar kājām, iepazīstot vienu no Krustpils pagasta ievērojamākajām apskates vietām. Šīs zināšanas noteikti noderēs ģeogrāfijas stundās. Nākošajā pārgājienā skolēni nolēma, ka noteikti  jāpārspēj  noieto kilometru daudzums, jo tas viņiem būs  pa spēkam!

    16. septembrī 8.b klase tāpat kā visas pārējās Krustpils pamatskolas klases devās pārgājienā. Viņu maršruta sākuma mērķis - apmeklēt klases biedru dzīves vietas, lai zinātu, kur viņi dzīvo, kā arī apskatīt blakus esošās ievērojamākās vietas Jēkabpilī. Sākumā visi apciemoja savu jauno klasesbiedreni Melisi, jo viņa bija slima un nevarēja doties visiem līdzi. Pēc tam visi devās uz Pils rajonu apskatīt, kur dzīvo Solvita un Kristers. Kā objektu, pie kura uztaisīja fotogrāfiju klase izvēlējās Pils rajona veikalu „Top”.

    Tālāk visi devās pa Raiņa ielu līdz Rīgas ielai, kur atrodas Sintijas māja, kur nofotografējās privātmājas pagalmā pie šūpolēm.

    Ceļš turpinājās pāri tiltam līdz Kena parkam, kur mazliet visi atpūtās. Tālāk devās līdz Viestura un Draudzības alejas krustojumam, kur no attāluma apskatījām mājas, kurās atrodas Vitas un Marka dzīvokļi. Vēlāk nepagāja garām arī veikalam „Mini Top”, un turpat pie ozola nobildējās.

    Ceļu turpinājām uz Radžu ūdenskrātuvi, jo skolēnu galamērķis bija peintbola spēle. Sākumā ļoti daudzi vispār nevēlējās to spēlēt, jo baidījās, ka nepratīs(īpaši meitenes). Taču spēlei beidzoties, visi bija gandarīti un priecīgi.

    Pēc peintbola spēles klase nedaudz atpūtās, un tad gāja līdz atpūtas vietai Mežaparkā, kur tika sakurts ugunskurs, lai varētu cept desiņas un uzrīkot nelielu pikniku. Daži skolēni arī nopeldējās.

    Vēlāk apkārtni sakopuši, katrs devās uz savām mājām. Tika noiets vairāk kā 10 km, arī  sīvi cīnoties peintbola kariņā nogurums bija jūtams, tāpēc skolēni bija gandarīti par skolas autobusu, kurš nogādāja tālāk dzīvojošos līdz skolai.

Skolēnu domas par pārgājienu

Solvita-Man ļoti patika pastaigāties ar visu klasi. Pārgājienā bija ļoti interesanti. Arī peintbols bija ļoti interesants, vienīgais, man nepatika tas, ka palika daudz zilumu vietās, kurās man trāpīja ar bumbiņu.

Sabina-Man ļoti patika, ka mēs visi kopā gājām līdz klasesbiedru mājām, pēc tam uz Mežaparku spēlēt peintbolu.

Kristers-Man pārgājienā patika tas, ka pirms gājām  uz Radžu ūdenskrātuvi, apskatījām klasesbiedru mājas, un ļoti patika peintbols-10 eiro bija tā vērti! Tāda sajūta, ka biju īstā karā, ļoti aizraujoši. Pēc tam bija pikniks, mums atļāva arī peldēties. Bija ļoti patīkami.

Edijs-Man patika peintbols, jo es daudziem trāpīju, bet man netrāpīja pilnīgi neviens. Es vēlētos uz turieni aizbraukt klases vakarā.

Marks-Agrāk es domāju, ka Jēkabpilī nav ko darīt, bet pārgājienā jutos vienkārši ideāli. Paldies klasei un skolotājai!

Vita-Man patika tas, ka mēs gājām visi kopā, un labi pavadījām laiku, bet man nedaudz nepatika tas, ka bija karstums, bet citādi viss bija ļoti labi.

Kitija-Man pārgājienā patika peintbols, neskaitot sākumu, kad negribēju spēlēt. Man patika tas, ka klase bija draudzīga un ka nebija neviena cilvēka, kurš staigātu vientuļš. Paldies skolotājai Veltai, kas ieteica šo variantu!

Aiga-Man ļoti patika mūsu klases pārgājiens. Bija ļoti interesanti pirmo reizi dzīvē spēlēt peintbolu. Ļoti interesanti bija arī pikniks ar visu klasi.

Megija-Man pārgājiens patika ar to, ka mēs ar klasi ļoti draudzīgi un produktīvi pavadījām silto trešdienas dienu. Vēlētos vēlreiz tādu pārgājienu!

Sintija-Man ļoti patika tas, ka klase bija saliedēta, ka varējām aprunāties, kopā izklaidēties. Ļoti patika spēlēt peintbolu, un pēc peintbola piedalīties klases piknikā. Patika arī uzzināt, kur citi dzīvo.

    9.a klase šajā dienā apmeklēja Jēkabpils Agrobiznesa koledžu, kur daļa skolēnu vēlas turpināt izglītību pēc 9.klases. JAK direktora vietniece audzināšanas darbā Zane Ozola iepazīstināja ar profesijām, kuras šajā mācību iestādē var apgūt. Skolēniem bija iespēja uzdot visus interesējošos jautājumus gan par mācībām, gan par dzīvi kopmītnēs. Tikšanās noslēgumā atraktīvā veidā skolēni tika iepazīstināti ar mācību iestādi, kur meklējot atbildes uz dažādiem jautājumiem bija jāatrod  telpas, dažādi priekšmeti, kā arī jāliek lietā jau esošās zināšanas. Dodoties prom katrs skolēns saņēma dāvaniņu- bukletu par mācību iestādi un saldumus. Nākošais pieturas punkts skolēnu ceļojumā bija Krustpils pils, kur visi apskatīja piedāvāto ekspozīciju, kas papildināja zināšanas par Jēkabpils vēsturi. Klases ceļojums noslēdzās 56. kaujas nodrošinājuma bataljonā, kur par iespējām dienēt Latvijas armijā, zemessardzē stāstīja ZS 56.KNB Rotas virsseržants D. Stiebriņš.

    Arī 9.b klases skolēniem 16. septembra rīts bija brīnišķīgs, lai kopīgā solī varētu doties pārgājienā. Viņu ceļš veda uz Jēkabpils Meža parku, jo tā ir lieliska vieta fiziskām aktivitātēm un veselīga dzīvesveida stiprināšanai. Skolēni izstaigāja veselības taku, izvingrojās āra trenažieros, volejbola laukumā uzspēlēja volejbolu. Vēlāk atgriezās pie Radžu ūdenskrātuves, lai ieklausītos audzinātājas stāstījumā un uzzinātu, kā radusies šī ūdens tilpne. Oļegs ir kaislīgs makšķernieks, tāpēc līdzi bija paņēmis arī makšķeri. Savukārt citi skolēni varēja izbaudīt dabas skaistumu, dodoties izbraukumā ar katamarāniem. Laiks tiešām visus lutināja, saulīte spīdēja un lēnām pārdomu ceļš veda mājup, jo nākošā gada septembrī katrs noteikti dosies pa savu ceļu.

    Izejot ārpus skolas un paraugoties uz it kā pazīstamām un zināmām lietām, katru reizi var atklāt ko jaunu un nebijušu, vajag tikai būt uzmanīgam klausītājam, redzīgam vērotājam, aktīvam radošajam māksliniekam, lai sevī pilnveidotu un attīstītu jaunus talantus un spējas, ko piedāvā dzīves iespējas.