Luize Begšeiva “Zelta putekļi”

       Pavisam nesen izlasīju Luīzes Begšeivas romānu „Zelta putekļi”. Darbs vēstī par mūsdienām, un tā galvenās varones – sievietes – dzīvo Londonā (par viņu dzīvesvietu ir pastāstīts pirmajā nodaļā).

       Romāna darbību virza notikumi, kuros piedalās četras māsīcas – Atēna, Jūnona, Venera un Diāna. Manuprāt, visspilgtākais notikums bija tas, ka māsīcas centās sava tēvoča līgavu Bai-Linu  pieķert viņa krāpšanā. Varonēm tas izdevās, taču viņu tēvocis Klements to jau zināja.  Man visspilgtākais likās tieši šis notikums, jo man patika tas, kā māsīcas to plānoja, apvienojās.

      Darbības gaitā notiek pavērsiens. Izrādās, ka māsīcas tomēr spēj arī strādāt, turklāt viņām tas patīk, un viņas spēj būt neatkarīgas. Viņas pat vēlējās atteikties no tēvoča naudas, bet tieši pēc šī incidenta viņu tēvocis mirst, satraucoties par to, ka viņa brāļu meitas vairs nav atkarīgas no viņa.

       Daiļdarbs ietver spraigu, interesantu, bagātu un sarežģītu sižetu. Saprast stāsta galveno domu palīdz, tas, ka grāmatā ir pastāstīts par katras metenes izjūtām un pārdzīvojumiem. Svarīgākie un nozīmīgākie tēli darbā noteikti ir māsīcas, kuras lai arī sākumā nicina viena otru, vēlāk spēj ļoti labi saprasties.

      Autora idejas palīdz atklāt visi tēli, katrā ir kaut kas atšķirīgāks, katrs domā un jūtas savādāk. Man sākumā ļoti nepatika Bai-Lina, taču, uzzinot viņas pagātni un to, ka Klements viņu tikai izmanto, es sapratu, kāpēc Bai-Lina ir tik mantkārīga, cietsirdīga, man pat palika viņas nedaudz žēl.

      Man ļoti interesanta likās viena no varonēm - Atēna. Sākumā viņas stils neatbilda Londonas dāmu normām, taču laika gaitā viņa pielāgojās un kļuva par skaistāko no visām māsīcām. Autore tēlu īpašības atklāj sarežģītajos, interesantajos aprakstos par viņām, viņu dzīvi un notikumiem tajā. Māsīcas lasītājus ietekmē, mudinot uz to, ka mums nav jābūt atkarīgiem no kāda, tāpat arī ir labi strādāt un cīnīties par savu vietu plašajā sabiedrībā.

      Pēc šī darba es nostiprināju savu pārliecību, ka slava un nauda dzīvē nav galvenais. Nozīmīgākas ir ģimeniskas vērtības un iespēja darīt to, kas cilvēkiem liek justies laimīgiem. Šo darbu es ieteiktu izlasīt katram. Gribu piebilst, lai, lasot šo grāmatu, katrs pievērstu uzmanību grāmatas galvenajai domai, censtos saprast, kā katra dzīve saistās ar grāmatu.

Sintija Dundure, 7.b klases skolniece

Džanni Rodāri “Sīpoliņa piedzīvojumi”

     Grāmatā vēstīts par Sīpoliņu, kurš saraudināja ļauno grāfu Tomātu. Sīpoliņu pieņēma darbā par kurpnieku, jo darba vadītājs bija pārsteigts, ka Sīpoliņš ir tik drosmīgs. Pēc dažām dienām viņš apturēja zagli, kas vēlējās nozagt kurpes. Turklāt Sīpoliņš bija arī blēņdaris, jo kādu dienu viņš sāka kaitināt grāfu Tomātu.

      Grāmatas galvenā doma ir tāda, ka jāieskatās bailēm acīs, lai tās pārvarētu. Sākumā Sīpoliņam bija bail no Tomāta, pēc tam viņš vairs nebaidījās. Lasot šo grāmatu, es iemācījos, ka nav jābaidās, jo bailes var pārvarēt.

       Man šī grāmata patika, jo tā ir aizraujoša un vārdiem bagāta.

Marta Kanderāte, 3. klases skolniece