Klāt septembris ar visām Latvijas rudens krāsām un pretī nākošo rudeni… Rudens aicina mūs apstāties un ieraudzīt, sadzirdēt un ieklausīties gan sevī, gan apkārtējos, palūkoties dabā, sadzirdēt vēja čukstus koku galotnēs, ieraudzīt, cik krāšņa un bagāta ir mūsu  Latvija. Tas ir arī skolēnu atkal satikšanās laiks skolā, ar skolas zvanu un ikdienas steigu, ar izaudzētās ražas vākšanu un “Dzejas dienām”! Dzejas diena notika arī pie mums- Krustpils pamatskolā.

      Jau 55 gadus “Dzejas dienas” ir viens no nozīmīgākajiem septembra notikumiem Latvijā un Latvijas kultūras dzīvē, bet ne tikai! Tieši šajā laikā tiek svinēta arī latviešu dzejnieka, dramaturga, žurnālista, tulkotāja un tā laika politiķa Raiņa dzimšanas diena.  Tas ir arī dzejnieka Ulda Ausekļa gadalaiks, jo šajā gada ceturksnī ir viņa dzimšanas diena, tāpēc 3. klases skolēni visvairāk lasīja Ausekļa dzeju. Šī autora literārais mantojums ir bagāts un apjomīgs, bet skolēnu mērķis bija saskatīt dzejā trīs pamatvērtības, kas ir Krustpils pamatskolas prioritāte šajā mācību gadā.  Ausekļa dzeja skolēniem ir tuva, saprotama, tā dzīvo viņu mājās, skolā, ikdienā- visur, tepat līdzās. Skolēniem ļoti patika dzejoļi par Latvijas dabu- tās skaistumu visos gadalaikos, kā arī par mīlestību pret ģimeni un mājām. Kopīgi tika izvēlēti  trīs dzejoļi, kas atklāj tādas pamatvērtības kā cieņa, atbildība un drošība. Kopā ar audzinātāju Inesi Graudumu tika pārrunāts, kā pamatvērtības tiek atspoguļotas dzejā, un tad spilgtākos fragmentus ilustrēja uz asfalta. Tas tika atspoguļots gan mākslinieciskā izpildījumā, gan pierakstot ar krāsainiem krītiņiem, gan izteiksmīgi nolasot un ieklausoties klasesbiedru dzejas skandējumā, kā arī novērtējot savu veikumu visās radošajās izpausmēs.

     Savukārt 4. klases skolēni nolēma, ka dzejoļus izvēlēsies paši, pēc savas gaumes. Paši apmeklēja skolas bibliotēku un ar bibliotekāres Sanitas atbalstu atlasīja vajadzīgo. Tie bija dzejolīši no dzeju gada grāmatas “Garā pupa.” Paši sadalījās pa grupiņām un skaistākos trīs dzejoļus uzrakstīja uz pelēkā skolas asfalta. Tādā veidā skolēni apguva pašvadītu mācīšanos un pilnveidoja sadarbības prasmes!

      Arī 6. klases skolēni  uz trotuāra rakstīt izvēlējās Paulīnes Bārdas dzejas rindas, kuras kļuvušas par viņu šī gada pirmā semestra moto: “Laime ir sirdi pret sirdi dot, sev prieku citu priekā iemantot, sajust, ka pasaulē šajā esi vajadzīgs…”

      Turpretī 7.a klases skolēni  izglītības iestādes pagalmā kopā ar klases audzinātāju Maiju Kīni ar košu krāsu krītiņiem izdaiļoja bruģi. Skolēni iemūžināja savus izvēlētos dzejoļus. Tagad tie priecē katru, kas dodas uz skolu un no skolas. Visi dzejoļi tika noformēti īpaši rūpīgi: glīti uzrakstīti un košās krāsās izkrāsoti. Viskrāšņākais un krāsainākais atmiņā paliek Aleksandra Kuzmina izvēlētais Guntara Rača dzejolis: Tikai tā, tikai tā mēs varam kopā vēl būt. Mālēt visu, ko jūt…Mana sirds, tava sirds, šai sapnī krāsainajā, kas jānosargā!.. Un šādos mirkļos tu saproti, ka mums vēl ir tik daudz ko krāsot un sargāt!

      Skolēni no 8.a klases izvēlējās Imanta Ziedoņa dzejoli “Sliņķu dziesma”, kurš tika uzrakstīts 1968. gadā, taču savu aktualitāti nav zaudējis līdz pat mūsdienām. Šādu dzejoli skolēni izvēlējās tāpēc, ka dzejolī ir stāstīts par atbildību, kas ir viena no Krustpils pamatskolas galvenajām vērtībām, kam visi pievērš daudz lielāku uzmanību. Dzejolī tiek minēts arī par kolektīvo atbildību.  Un tieši par to skolēniem izvērtās vislielākā diskusija, kā arī tika iegūta jauna pieredze.

        Arī vecāko pamatklašu skolēni no 9.a par savu moto “Dzejas dienām” izvēlējās Guntara Rača dzejoli “Mēs esam tie, kas esam”. Tieši šis dzejolis viņuprāt, vislabāk atspoguļo viņu sajūtas un uzskatus, kas dominē pusaudžu vidū. Pirms tam rīta sarunās kopā ar klases audzinātāju tika lasīta arī Guntara Rača dzeja. Skolēni secināja, ka daudzi autora dzejoļi atspoguļo dumpīgo pusaudžu emocijas. Bet  9.b klases skolēniem tuvākas tomēr šķita Kornēlijas Apškrūmas dzejas rindas. Autore velta dzejoļus dažādiem cilvēka dzīves brīžiem. Arī jaunībai viņa ir sacerējusi dzeju, kurā atklāj jaunā cilvēka trauslo būtību. Skolēniem visvairāk iepatikās dzejnieces uzrakstītās rindas:

„Lai kaut kam labam klāt ir daļa Tava,

Lai darbs, ko dari, vienmēr būtu gods!”

Tātad, veicam darbu godprātīgi, esam tur, kur labus darbus varam darīt!